Pulpīts (zoba nerva iekaisums) ir biežākā komplikācija kariesam piena zobos.
Šādos gadījumos, kad karies ir ļoti dziļš, zoba atjaunošana ar plombīti vairs nav iespējama, jo baktērijas, kas izveidojušas bojājumu zoba audos, jau ir tikušas līdz zoba nervam un bojājušas arī to. Līdz ar to pirms plombēšanas nepieciešams ārstēt arī zoba ieksējās struktūras – nervu. Tas jāizņem vai daļēji (pulpotomija) vai pilnībā (pulpektomija) no zoba, lai sāpes vairs nemocītu mazo pacientu. Kad kāda no šīm procedūrām ir izpildīta un zobs ir saārstēts, tas varēs pildīt savu funkciju līdz pat nomaiņas brīdim.
Dēļ piena zobu īpatnējās struktūras, procesi tajos norit daudz ātrāk salīdzinot ar patstāvīgajiem zobiem un bieži šie procesi ir nesāpīgi, līdz ar to slimība bieži netiek laicīgi pamanīta. Lai šādas situācijas mūsu pacientiem nebūtu ikdiena, iesakam Jums bērnu vest pie speciālista uz zobu pārbaudi vismaz 1 reizi 3 mēnešos.
Agrīna piena zobu zaudēšana izraisa nepatikšanas pastāvīgo zobu šķilšanās laika. Kā arī situācijā, ja zobs sāp un vecāki izvēlās to nesaglabāt bērna mutē, bet gan lūdz ārstu to izraut, šī procedūra var izraisīt ļoti negatīvas sekas bērna attieksmē pret zobārstu, kā arī radīt milzīgu stresu bērnam – sāpošu zobu raušanas procedūras ir ļoti nepatīkamas, jo anestēzija iekaisušā vidē darbojas sliktāk.
Visbiežāk pulpītu ārstē vienā seansā ar anestēziju, taču ir situācijas, kurās ar 1 seansu nepietiek. Viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti zobs ir iekaisis, kā arī no bērna attieksmes pret ārstēsanu. Ārstēšanu rekomendē beigt ar zoba kronīša uzstādīšanu.
Pieaugušo zobos pulpīts parasti norit ar stiprām sāpēm, taču bērniem piena zobos tas biežāk norit bez sāpēm. Tas pārsvarā ir galvenais iemesls, kāpēc vecāki pamana problēmu piena zobos pārāk vēlu, kad zobu jau praktiski nav iespējams glābt.